Īss Īrijas latviešu vēstures apskats.

  

Lai iepazītos ar Īrijas latviešu draudžu vēsturi, jāpieskaras senākai un arī ne tik senai vēsturei. Vairums latviešu Zaļajā salā sāka iebraukt ap vai pēc 2000. gada, kad Latvija tika uzņemta ES, atvērās darba tirgus. Zināms, ka latvieši Īrijā atraduši sev mājvietu bija jau krietni senāk, tomēr nebūtu parezi teikt, ka viņu ir bijis ļoti daudz. Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā lēš, ka uz 2020.gadu Īrijā varētu būt ap 28-30 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

  Kā viens no pirmajiem, zināmajiem un populārākajiem latviešiem Īrijā ir bijis Kārlis Pētersons. Viņa uzvārds vēl šodien ir lasāms Dublinas uzņēmuma KAPP&PETERSON nosaukumā. Domājams, ka viņa ierašanās varētu būt ap 1876.gadu. K. Pētersona patents pīpju ražošanā darbojas vēl šodien. Pētersona pīpes lietoja tādi zināmi cilvēki kā Alberts Einšteins, Čārlzs Darvins, Artūrs Konans Doils, Džeims Džoiss, Marks Tvens. 1906. gadā Dublinā ierodas Raiņa un Aspazijas draugs, Kārļa Pētersona krustdēls Konrāds Pētersons, kurš pēc laika aktīvi iesaistās īru brīvības cīņās. Tiek uzskatīts, ka Lieldienu dumpja laikā viens no organizatoriem, blakus O'Konelam un nākamajam Īrijas valdības vadītājam Īmonam de Valeram ir latvietis Pētersons. Ir aizdomas, ka tieši Pētersonu mājās, Dublinā, Rathmines, varētu būt tapusi Īrijas neatkarības deklarācija. Tieši latviešu Pētersonu mājās, šajā laikā no slepenpolicijas slēpās de Valera. 

Otrais pasaules karš arī atveda vairākus latviešus uz Zaļo salu. Pārsvarā ceļojot ar lielākiem un mazākiem kuģiem. Daļa no viņiem gan devās tālāk, tomer maza daļa palika šeit dzīvot. Par šiem cilvēkiem un viņu vēsturi vairāk var pastāstīt Kristus Apvienotās  draudzes Īrijā padomes darbiniece, Īrijas latviešu vēstures pētniece Sandra Bondarevska. Latvieši ir ierakstījuši savu vārdu Īrijas vēsturē. Cerams arī šodien latviešu pozitīvā uzņēmība varētu turpināt šos labos ierakstus Īrijas goda grāmatā.

Īss pasaules latviešu un draudžu vēstures apskats.

 Kā zināms, otrā pasaules kara laikā lielākā daļa latviešu luterāņu mācītāju, ieskaitot Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskapu T.Grīnbergu un vairumu prāvestu, bija atstājuši Latviju un no 1944. gada atradās trimdā. Visus nākamos gadus viņi pārstāvēja Latvijas Evanģēliski Luterisko Baznīcu starptautiskos forumos, piemēram, kā Pasaules Luterāņu Federācijas locekļi un dibinātāji.
  Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca pasaulē, vēsturiski, gadu desmitu laikā ir konsekventi sludinājusi Evanģēlija Labo Vēsti latviešiem pasaulē, esot kopā gan priecīgos, gan grūtos brīžos, kopīgi būvējot baznīcas un saieta namus. Baznīca arī vienojusi un uzturējusi un saglabājusi ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu valodu.   Baznīca atklāti iestājusies par Latvijas Valsts neatkarību visdažādākajās pasaules valstu instancēs. Pirms un, īpaši, pēc neatkarības atjaunošanas LELB Pasaulē maksimāli veicinājusi un atbalstījusi kristīgos centienus Latvijā, praktiski atbalstot Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, arī apmaksājot Latvijas mācītāju veselības apdrošināšanas. Palīdzot atjaunot LELB izdevniecību Latvijā, LELBA iegādājās spiestuves iekārtu LELB avīzei 'Svētdienas Rīts" un atbalstīja avīzes izdošanu. Veikti daudz citi mīlestības darbi. Gandrīz katrai latviešu draudzei ārzemēs bija sava “māsu draudze” dzimtenē. Piemēram Vašingtonas draudze atbalstīja Alojas draudzi Latvijā. LELBāL kopējā darba grupā ierosināja apvienoties ar LELB Latvijā, jo šādu apvienošanos veica Igaunijas luterāņu Baznīca. 1998. gadā LELBāL un LELB – abas baznīcas pieņēma dokumentu “LELB un LELBĀL kopīgie noteikumi” kā pamatu nākotnes sadarbībai. Abas baznīcas sevi uzskata par pēcteci tai Latvijas Evanģēliski Luteriskai Baznīcai, kas pastāvēja pirms Otrā pasaules kara.
   Latviešu draudzes pasaulē LELBāL ietvaros sadarbojas un atbalsta kopbaznīcu uz koleģialitātes un brīvprātīgas sadarbības principiem. LELBĀL arhibīskaps/e tiek ievēlēts uz termiņu – 7 gadi, kas ļauj vienmēr novērtēt padarītos darbus un sagaidīt rezultātus. Šobrīd LELBĀL arhibīskape pirmo reizi ir sieviete – Lauma Zušēvica.

 

 

Draudzes tapšanas ceļš Zaļajā salā.
   
Jāpiezīmē, ka vēsturiski rūpes par latviešu garīgo veselību, par Evanģēlija nešanu Zaļajā salā jau tālajā 2004.gadā bija uzņēmusies tā laika ārpus Latvijas luterāņu baznīca LELBāL.

 
  Kā redzams zemāk pievienotajos dokumentos, jau tālajā 2004. gadā pievienojoties LELBāL arhibīskapa E.E.Rozīša idejai, mācītājs Tālis Rēdmanis uzsāka draudzes veidošanas darbus. Lielbritānijā kalpojošā mācītāja Elīza Zikmane sākumā vairākas reizes gadā kalpoja arī Īrijā latviešu sabiedrībai. Sirsnīgs paldies Silvijai Jones (dzim. Grigulis), jeb Silvijas kundzei, kā viņa šeit sirsnīgi tiek saukta, par palīdzību šo pirmo latviešu dievkalpojumu organizēšanā. Arhīva dokumenti rāda, ka Īrijā kalpojusi arī Zviedrijas latviešu draudžu mācītāja Ieva Graufelde.  Paldies arī viņai par to! Paldies visiem, kuri šajā laikā veica katrs savu labo pienesumu Dieva valstības celšanas darbam Īrijā.


  Zināms, ka starp LELB un LELBāL bija vienošanās, ka koleģiāli un vienādi abas latviešu baznīcas atbalstīs draudzi Īrijā, tomēr notika savādāk. Latvijas baznīca mums nezināmu iemeslu dēļ, neinformējot LELBāL pārņēma draudzi. Piesaistot Amerikas Misūri Sinodes naudas aizdevumu, LELB atsūtīja uz Īriju mācītāju Uģi Brūkleni, pēc četriem gadiem mācītāju Arti Druvieti. Par draudzes prāvestu tika iecelts Elijs Godiņš. Pēc māc. Arta Druvieša kalpošanas beigām regulārie dievkalpojumi samazinājās. Periodiski uz Īriju tika sūtīti vairāki citi mācītāji, tostarp Artis Eglītis un Guntars Dimants.

  Mācītājs Uģis Brūklene savas kalpošanas laikā no sirds un brīžiem uz izturības robežas kalpoja latviešu sabiedrībai visā Īrijā. Lai aizsniegtu latviešu ģimenes Ziemsvētku laikā dažos gados bija "maratons", jeb apmēram 16-17 Ziemsvētku dievkalpojumi Īrijas pilsētās nedēļas laikā. Paldies mācītājam Uģim, paldies Gundaram Bērziņam, paldies visiem mācītājiem par Dieva vārda nešanu Zaļajā salā.


 Jāmin laiks, kad draudzē ienāca interesanti garīgi novirzieni, kuru rezultātā draudzes cilvēki vairs izvēlējās nenākt uz regulārajiem dievkalpojumiem. Draudze palika tukša. Kustības sekas bija dramatiskas daudzām ģimenēm, un draudzei kopumā. Draudzē tika veidoti "grupējumi", kas reāli sašķēla, nevis apvienoja draudzes cilvēkus.   Neizskaidroti un nesaprotami lēmumi "no augšas" lika draudzes vadībai uzdot jautājumus Virsvaldei. Vairākkārt un ilglaicīgi tika lūgta palīdzība LELB Virsvaldei un arhibīskapam atrisināt šo situāciju. Diemžēl retās nekonkrētās un izvairīgās atbildes lika vilties gan Īrijas draudzes vadības vairākumam, gan vairumam draudzes aktīvajiem brāļiem un māsām. 

  Draudzes cilvēki, kuri ilglaicīgi jau dzīvoja ārpus Latvijas, Īrijā, nesprata un arī nespēja pieņemt tajā laika posmā Latvijā un Latvijās baznīcā dominējošo negatīvo attieksmi pret Īrijas latviešiem, tajā skaitā pret draudzes cilvēkiem. Jāatzīst, ka no abām pusēm saspringuma laikā bija daudz emociju, tajā skaitā vārdu apmaiņas.       Dieva un cilvēku priekšā Kristus Apvienotā draudze lūdz piedošanu visiem, kuri jutās nesaprasti vai nenovērtēti, vai sāpināti. Sniedzam izlīguma roku visiem, kuri to vēlas. "Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt", saka Kristus. (Mat.ev.7:20)

 

  Konfliktam saasinoties 2016.gada 20. aprīlī draudze atklātā balsojumā izlēma lūgt Īrijas latviešu luterāņu draudzi pievienot ārpus Latvijas luterāņu baznīcai.

  Jāsaprot, ka tas bija laiks, kad nosaukums "emigrants", "izbraucējs" bija ar negatīvu pieskaņu, vārds "diaspora" nebija aktuāls. Latvijas sabiedrībā, diemžēl, bija jūtama attieksme pret izbraukušajiem, kā pret "nodevējiem". Vārdu salikums idejai "diasporas likums" tajā laikā liktos kā zaimošana.


  Latviešu luterāņu baznīcas ārpus Latvijas LELBāL, gan kristīgā, gan arī latviskā pieredze, ilglaicīgi dzīvojot ārpus Latvijas, kalpojot tautiešiem, kā arī vēl daudzi citi aspekti, ļāva Īrijas latviešu luterāņu draudzei izvērtēt situāciju, un 2016. gadā lūgt uzņemt Īrijas luterāņu draudzi LELBāL sastāvā. Dažas ģimenes tā brīža draudzes atklātajā balsojumā nepiedalījās vai atturējās, un pēc brīža labā "balansa" dēļ Īrijā tika nodibināta Sv.Pētera draudze, kura ir LELB sastāvā.


  Joprojām atklāts paliek jautājums: vai uzskatīt Kristus Apvienotās draudzes Īrijā dibināšanas sākumu tālajā 2004.gadā, vai ar 2016.gada 20.martu? Šajā jautājumā ir vairāki viedokļi. 

  Abas latviešu draudzes Īrijā nes Kristus labo vēsti latviešiem. Draudzes arī sadarbojas un cenšas veidot tiltus, nevis uzsvērt atšķirības. Piemēram 2019. gadā abas draudzes kopīgi sadarbojoties noorganizēja LELBāL un LELB sadarbības padomes vairāku dienu konferenci Dublinā.

Nobeigumā

  Kristus Apvienotās draudzes darbu vada diakons Rev. Imants Miezis. Draudzes prāvests ir Lielbritānijā kalpojošais Dr.Andris Abakuks.

 

 Kristus apvienotās draudzes Īrijā pienākums un uzdevums ir nest labo vēsti Īrijas latviešiem, būt sabiedrībā, būt kopā priekos un bēdās, norādot uz Dieva paredzēto pilnvērtīgo un jēgpilno dzīvi, kuru ir visiem atklājis Jēzus Kristus. Viņa dzīves piemērs un novēlējumi priekš visiem un arī priekš katra latvieša individuāli un personīgi ir izlasāmi Dieva inspirētajā grāmatā Bībelē.

  Iepazīstot Kristus atstātās ceļa zīmes, tās ļauj un mudina mūs, latviešus, kuri atraduši dzīvesvietu arī Dieva radītajā Īrijā, iet pa dzīves ceļu, kurš ir saprotams, pilnvērtīgs, jēgas pilns. Ceļš, kurā visi ir aicināti. Ceļš, kurā ikvienam tiek sniegta palīdzīga roka, kur katrs ir īpašs un Dieva mīlēts. Kur esam blakus priekos un arī bēdās. Tas ir ceļojums caur pilnvērtīgu dzīvi uz mūžību, uz Tēva mājām.

 Dieva valstība var sākties jau šodien, cilvēku un Radītāja personīgajās attiecībās un cilvēku savstarpējās attiecībās. Mūsu izvēle ir svarīgākais pagrieziena punkts

Rev. Imants Miezis

Dublinā, 2021.gada 31.janvārī

ĪRIJAS LATVIEŠU

DRAUDZES

PIRMSĀKUMI

Mācītājas Elīzas Zikmanes
raksts laikrakstā
"Brīvā Latvija"
2005.gada 29. janvārī

ĪRIJAS LATVIEŠU

DRAUDZES

PIRMSĀKUMI

Draudzes arhīvs
Daži vienkārši finanšu
dokumenti
2004 - 2007