Z.S.

 Dzīvē vienmēr pienāk brīdis kad cilvēks saprot  - ir laiks izmaiņām. Tādām izmaiņām kas mums liks kļūt labākiem , stiprākiem un gudrākiem. Tās dzīves izmaiņas parasti notiek tajos gadījumos kad mēs esam izgājuši cauri kam briesmīgam vai negatīvam mūsu dzīvē.

Mans dzīves uzskats ir vairāk balstīts uz to ka mūsu pašu dzīves apziņa, rīcības, domas, uztvere utt. 

Mana reliģija ir balanss. Stabilitāte. Tas ir tas kā es uztveru un saprotu reliģiju savā dzīvē.  Visam šajā pasaulē ir jāatrod balanss. Līdz ar to es varu pilnīgi piekrist tam ka mūsu dzīvē  nekas nav svarīgāks kā darīt labu un būt labam pret citiem. Līdz ar to tas viss nāk atpakaļ mūsos.

Mani vecāki un draugi bija salīdzinoši lielā šokā par to ka es teicu ka es vēlos kristīties un iesvētīties. Viņi man prasīja vai ar mani viss ir kārtībā. Un šis jautājums radās tāpēc ka es tiešām nekad tā īsti nebiju ar reliģiju un baznīcu uz tu. Bet es vienmēr esmu respeketējusi jebukur baznīcu, vai jebkuru reliģiju un kultūru. Principā man līdz šim tas viss tā bija nosacīti vienalga. Jo es zinu ka es vienmēr esmu centusies palīdzē cilvēkiem, es esmu lasījusi daudz jo daudz grāmatas par dzīves apziņām, par dvēselēm, pat par dzīves jēgu utt. Man apkārt ir cilvēki un draugi ar kuriem mēs vienmēr apmaināmie domās par to kas notiek un kas ir svarīgs dzīvē. Mes necenšamies dod padomus,bet mēs vairāk cenšamies izprast kas un kāpēc tā notika un kas līdz ar to ir jāmaina manā vai manu paziņu, draugu un ģimenes dzīvē.

Manā dzīvē tas absolūti nav nekas negatīvs. Man nav paredzēts būt krustmātei. Kā arī man nav paredzētas kāzas. Bet es apzinos ka vienu dienu tas var notikt. Un tāpēc es vēlētos būt gatava un saprast kas tieši cilvēkus saista kristietībā. Respektīvi, es vēlos vairāk izprast pasauli, un tai skaitā arī reliģiju. 

Visā visumā daudzi pat esot nokristīti tā arī nesaprot ko tas īsti nozīmē. Tikai galvenā apziņa ir tā ka kāds mūs pasargās. Manā gadījumā es  to vēlos darīt tāpēc lai uzzinātu un izprastu un varbūt pat saprastu lietas labāk.Varbūt iemācīties ko jaunu. Mēs nekad tā aŗī nezināsim īsto atbildi.

 

Ticība Dievam pienāk  tad kad ir īstais laiks. Jo katram no mums tas ir cits laiks un pat varbūt vieta.