D.D.

 Es neesmu ne kristīta, ne iesvētīta. Līdz šim neesmu ne noliegusi Dievu, ne arī tam ticējusi. Mana attieksme vairāk ir bijusi neitrāla. Un jau šeit es nāku pie savas pirmās atziņas – es esmu grēkojusi. Lai gan esmu sava ticības ceļa sākumā, es nesaprotu, kā es varēju dzīvot bez Dieva klātbūtnes manā dzīvē.

Pagaidām nevēlos ne laulāties, ne būt krustmāte, tas nav mans mērķis, iesvētoties.

Ik pa laikam, pieaugot, secināju, ka par Dievu iedomājos arvien biežāk. Domāju par viņa esamību, par viņa žēlastību, par saviem grēkiem, vai Dievs man piedod manus grēkus, vai Viņš mani pavada ikdienas gaitās, vai Viņš mani sargā? Sāku just, ka iekšēji man kaut kas pietrūkst, sāku izjust vainas sajūtu pret Dievu, jo kā gan es varu par Viņu domāt, kā gan varu lūgt un cerēt uz Viņa žēlastību, uz grēku piedošanu, ja neesmu pieaugusi savā ticībā pret Viņu? Es neesmu piederīga nevienai draudzei, jo neesmu ne kristīta, ne iesvētīta. Savā ziņā varētu teikt, ka jūtos liekulīga, jo kā varu apmeklēt baznīcu Ziemassvētkos, Lieldienās? Kā gan varu piesaukt Dievu grūtos brīžos, kā gan varu sarunāties ar Viņu, ja neesmu apliecinājusi savu ticību Viņam?  Vienmēr savā zemapziņā, esmu gribējusi zināt ko vairāk par kristīgo ticību, kāpēc miljoniem cilvēku visā pasaulē ir stipri savā ticībā, bet nekad mana pārliecība nav bijusi pietiekami spēcīga.

Ilgi biju domājusi par Kristīšanos, bet tā kā dzīvoju Īrijā likas ka šī iespēja ir diezgan nereāla, jo nebiju dzirdējusi par Latviešu draudzi , jo manā draugu lokā nav neviens zināms kurš būtu kristijies Īrijā. 

Iesvētes mācību laikā esmu sapratusi to, ka patiesi stipra ticība ir ne tikai grūtībās, bet ticībai ir jābūt arī priekos, jāmāk pateikties Dievam, būt ar viņu katru dienu. Lūgt ne tikai grūtības bet pateikties Dievam par labajiem brīžiem manā dzīve, par patīkamajiem notikumiem ik dienas. 

Kā arī ļoti grūti ir pildīt bauslību. Vieglāk ir padoties grēkam, krist kārdinājumā, bet es ticu, ka driz ar Dieva palīdzību, man izdosies uzgriezt muguru grēkam un tas vairs nešķitīs man vilinošs.

Mans ceļš ticībā ir tikai sācies, vēlos mācīties mīlēt Dievu gan grūtībās, gan arī priekos.